Rīgas slimnīcām un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) šogad ar Eiropas Savienības fondu atbalstu piesaistīti ārstu palīgi, māsas un māsu palīgi. Saņemot šādu finanšu atbalstu, speciālistiem noteikts laika posms jānostrādā slimnīcā vai NMPD. Šī ir viena no iniciatīvām, ko Veselības ministrija īsteno cilvēkresursu jomā.

Uz ES fondu kompensācijām, sniedzot valsts apmaksātos pakalpojumus ārpus Rīgas, var pieteikties arī audio logopēdi un mākslas terapeiti. Valdība 8. novembrī, grozot Ministru kabineta noteikumus, paplašināja to ārstniecības personu loku, kuri var pretendēt uz šo atbalstu, kas tiek izmaksāts ar mērķi piesaistīt speciālistus darba vietām reģionos.

Eiropas Sociālā fonda projektā “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” finanšu atbalstam, ko izmaksā, ja ārstniecības persona sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājiem reģionos, pieteikušās un to saņēmušas jau vairāk nekā 1000 ārstniecības personas. Atbalsta izmaksa vērsta uz speciālistu piesaisti ārstniecības iestādēm, kur mediķu trūkst, kā arī uz ģimenes ārstu paaudžu nomaiņu.

Gan rezidentūras laikā, gan uzsākot patstāvīgu darbu tiesu medicīnas eksperta profesijā, bijuši daudzi sarežģīti, interesanti un pat neizprotami gadījumi, nelielā sarunā pastāsta Agnese Pīterniece, kas strādā Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā (VTMEC) Valmieras reģionālajā nodaļā. Šīs profesijas pārstāvjiem darbs saistās ar nepārtrauktu nāves klātesamību, tādēļ tā ir iespēja vēl vairāk apjaust dzīvības trauslumu.  Ikdienā viņa veic gan mirušo, gan dzīvo personu tiesu medicīniskās ekspertīzes.

31 gadu vecā Līga Virziņa ir uzsākusi savu ģimenes ārstes praksi Gulbenē. Viņa savā ģimenē ir ārste jau trešajā paaudzē, tā par jauno ārsti raksta reģionālais portāls “Dzirkstele.lv”. Līgas mamma ir ģimenes ārste Tirzas pagastā, viņas vecmāmiņa ir pensionēta ārste un arī vectēvs bija ārsts. Vietējam medijam jaunā ārste sacīja, ka cer iegūt pacientu uzticēšanos praksē, kuru ir pārņēmusi no Ievas Grīnšteines, kas devusies pensijā.

Veselības ministrija atgādina, ka par valsts apmaksāto zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu ārpus Rīgas zobārsts, kā arī viņa komanda (zobārsta asistents, zobu higiēnists) var saņemt naudas kompensāciju. Finanšu atbalsts tiek izmaksāts Veselības ministrijai īstenojot Eiropas Sociālā fonda projektu “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas”, lai piesaistītu speciālistus valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā reģionos.

Četru gadu laikā, kopš Veselības ministrija ārstniecības personām izmaksā finanšu atbalstu par darba vietu ārpus Rīgas, kopumā kompensāciju no ES fondiem saņēmuši 1125 dažādi speciālisti. Atbalsts ieviests ar mērķi piesaistīt un motivēt mediķus strādāt reģionos  – ārstniecības iestādēs, kurās iedzīvotāji var saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus kā slimnīcas, ģimenes ārstu prakses, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests u.c.

Vairāk nekā 40 jaunie ģimenes ārsti izmantojuši iespēju saņemt ES fondu finanšu atbalstu, ja darba vieta ir reģionā, par primārās veselības aprūpes nodrošināšanu iedzīvotājiem ārpus Rīgas. Veselības ministrija kopš 2017. gada nogales īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu “Ārstniecības un ārstniecības atbalsts personu pieejamība uzlabošana ārpus Rīgas”, kas ir viens no pasākumiem jauno speciālistu atbalstam, kā arī ārstniecības personu piesaistei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

Aija Ķirkuma par pediatru un ģimenes ārsti strādā jau 46 gadus un šodien ar lepnumu stāsta, ka jaunajam ģimenes ārstam nodod sakārtotu praksi, kurā ir laba darba organizācija. Tā ir savstarpēja cieņa starp pacientiem un ģimenes ārstu, kas izkopta un veidota gadiem, viņa uzsver.

“Mans lēmums bija 70 gadu vecumā doties pensijā par lielu brīnumu kolēģiem. Jaunā daktere pie manis bija 6. kursa ambulatorajā praksē un  prakses novērtējumā saņēma manu priekšlikumu apdomāt manas prakses pārņemšanu nākotnē. “

Ārstniecības personas turpina pieteikties un izmantot pieejamo ES fondu atbalstu, ja to darba vieta būs reģionā, liecina Veselības ministrijas apkopotie dati par 2021. gadu. Šo atbalstu līdz šim kopumā izmantojušas 1106 speciālisti reģionos, tajā skaitā aizvadītajā gadā tas piešķirts – 238.